LELLE

JĀNIS MITRĒVICS. L ELLE
26.02.–24.05.2026.
Mākslas stacija “Dubulti”

Izstādes centrā ir lelles tēls, kas atvasināts no rūpnieciski ražotas rotaļu lelles. Tas ir cilvēks. “L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,” saka mākslinieks Jānis Mitrēvics. Lelles tēls izpaudies gan gleznās, kas ir tipisks Mitrēvica izteiksmes veids, gan porcelāna skulptūrās, kas viņa izstādē ir pirmoreiz. Visu ekspozīciju veido jaundarbi, kas tapuši speciāli personālizstādei “L ELLE”. 

Personālizstādē “L ELLE” Mitrēvics stāsta gan par pasauli, gan par mākslu kā tādu. Stāstos par pasauli mākslinieku interesē tēlaini vispārinājumi. Piemēram, kā sabiedrība manifestējas un kādos vispārinājumos to var parādīt. Kā laikmets manifestējas un kādos vispārinājumos to parādīt. Kā politika manifestējas un kādos simboliskos tēlos, krāsās, attiecībās to var parādīt. Sociālie un politiskie “burbuļi” ir svarīgi metaforu avoti Mitrēvica tēliem. Gleznu un skulptūru virsraksti lakoniski nosauc stāvokli, simbolu vai atziņu, kas virzījuši radīšanu – “Izvēle”, “Ieguvums”, “Kāpnes”, “Atpakaļ”, “Pamācība”, “Bābele”. 

Mitrēvica darbos pasaule atklājas kā milzīgā tempā gar acīm zibošs notikumu un noteikumu kaleidoskops, kuru laiks bez apstājas satricina jaunās un jaunās kopsakarībās. Izstādes gleznieciskā valoda nolasās kā uz klasisku krāsu attiecību skaistumu vērsts plašu žestu un mīkstu laukumu ekspresionisms, kas ir pietiekoši nervozs tumsas un gaismas kontrastos, lai liktu acij žilbt, iestigt un maldīties. Mānīgs ir darbu šķietamais tehniskais tradicionālisms, jo gleznu “uzputotajos”, it kā ar gaisu piesātinātajos krāsu laukumos ir neuzkrītoši iestrādāts sauss, plakans tehnoloģisms – digitāls attēls zīmējuma vietā. Šķiet, izstāde “L ELLE” apbrīno savas komplicētās estētikas brīvo kritienu bezgalīgā mainībā un sava stāsta, kas traucas cauri intuīcijai, milzīgo ātrumu.

Izvēle ir reizē moderni patērnieciska, laikmetīgi politiska un bībeliska (arhaiska) situācija. Mitrēvica glezna ar sievietes torsu un ābolu paceltā rokā, ko vēro vairāk vai mazāk izgaismotas sejas, tā arī saucas – “Izvēle”. Mūsdienu demokrātijas struktūrā izvēle ir obligāta. Izvēle, par ko balsot, izvēle, ko pirkt, un izvēle, kas es esmu.  Bet izvēle ir arī Dieva kategorija, kas veidojusi Rietumu civilizācijas bāzes ētiku – tev ir iespēja izvēlēties, bet uz tevi attiecas izvēles sekas. Tu dzīvo ar to, ko esi izvēlējies. Un tādā ziņā starp moderno un arhaisko izvēli nav atšķirību – mēs dzīvojam, kā izvēlamies. Mitrēvica uzmanība izvēles situācijai ir moderna un pārlaicīga. Politiska un dievišķa. Virspusīgi kritiska un intuitīvi dziļa. Ja verbalizējam glezniecību, ar kādu autors veido savu vēstījumu, tad pamanām, ka izvēlē nodarbinātais subjekts (ko Bībelē pazīstam kā Ievu), ir gluži vai iespiests starp dzidri izgaismotu, pacilājoši sārtu, vēsu realitāti un duļķainu, bet, iespējams, vilinoši siltu okerīgu komfortu. Pats interesantākais šajā gleznā šķiet tas, ka izvēles situācijā cilvēks vienmēr ir “bez galvas”! Mūsu izvēli nosaka kaut kas, kam mēs ticam. Jautājums – kam. 

Ar sev raksturīgo emocionāli vispārinošo komentāru par pasauli, cilvēka dabu un dzīves norisēm, Mitrēvics personālizstādē “L ELLE” izvēlas vēl kādu pārlaicīgu simbolu, kas vienlīdz labi izsaka mūsdienas un aizlaikus, – Bābeles torni.  Kopš 1992. gada Mitrēvica darbos ir redzams kāpņu uz debesīm motīvs. Cilvēcisks, ambiciozs un reizē ironisks. Deviņdesmito gadu instalācijās torņveidīgās kāpnes ir drīzāk romantiskas un no koka, bet grandiozajā vides objektā “Erect 85” (1995) Mitrēvics kā redīmeidu jeb atrastu gatavu objektu izmantoja sociālisma perioda administratīvo augstceltni Daugavas krastā, sauktu par “skābbarības torni”, kuras piecu augšējo stāvu logus aizlīmēja ar uzrakstu Erect 85. Tas bija jautri un sarkastiski reizē.

“Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi,” prātoja Noasa pēcteči (1. Moz. 11:4), kuriem Dievs bija teicis vairoties un pārstaigāt visu zemi. “Lūk, [..] Tas ir tikai sākums viņu rīcībai,” cilvēku lepnību vēroja Dievs un to ģeniāli neitralizēja, sajaucot valodu tā, ka cilvēki cits citu vairs nesaprata un torņa būve apstājās. 

Izstādē “L ELLE” ir divas monumentālas Bābeles – glezna pirmajā stāvā un porcelāna instalācija otrajā. Četrmetrīgajā gleznā ar nosaukumu “Bābele” Mitrēvics paceļ skatītāju augstu pāri pūlim, pāri tornim un liek to vērot it kā barokālā lidojumā. Gleznas dominējošā krāsa redzamās gaismas spektrā atrodas starp sarkano un dzelteno – tā ir oranža, kas šķiet provocējoši. Figuratīvais blīvums, personāžu trauksmainā darbošanās un no gravitācijas brīvā riņķošana ap rozā mākoni gleznas centrā vērotāju fascinē kā trakulīga burleska – jokus vairs nevar atšķirt no šausmām. Mitrēvics uzskata, ka mūsdienu burbuļus var salīdzināt ar bībelisku valodas sajaukšanu – cilvēku politiskās lepnības pārspīlējumi ir “apbalvoti” ar dzīvi teju karikatūriskos pārpratumos. Kur vienam būtība, tur citam bezjēga. Otrā stāva porcelāna Bābelē dedzināto ķieģeļu vietā ir glazētas un dedzinātas porcelāna lelles, kas kūņojas uz augšu pa torņa pakāpieniem. 

Izstādes mazās gleznas ar nosaukumiem “Vebkamera” ir acis. Nosaukums tās ieliek tehnoloģiju kontekstā, bet visu redzošās acs tēls ir interpretējams kā providences klātbūtne. Izstādi kopumā veido četrpadsmit gleznas un vairāk nekā piecdesmit porcelāna skulptūras (tās darinātas Jāņa Roņa vadītajā Piebalgas porcelāna fabrikā). 

Būtiska Mitrēvica mākslas šķautne ir glezniecības pētīšana un atklāšana. Viņš redz sevi skolu un tradīciju kontekstā, jo mākslas tradīcija ir vienmēr sevi jaukt un vienmēr atjaunoties. “Kopš astoņdesmitajiem gadiem es veidoju savu alfabētu un gramatiku. Nosacīti var teikt, ja sākumā bija piecdesmit burtu, tad tagad daudzi no tiem atmesti, bet klāt nākuši vēl divsimt piecdesmit,” par savu glezniecību stāsta Mitrēvics. 

Mitrēvics ir viens no spilgtākajiem postmodernisma aizsācējiem Latvijas glezniecībā uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Bet kā Mitrēvica mākslas ģenēze izskatās pasaules kontekstā? Septiņdesmito beigas un astoņdesmitie gadi Rietumu mākslā ienes novēršanos no konceptuālisma un atteikšanos no modernistiskās “tīrības”, uzplaukst postmodernisms. Pavisam cita dominance tajā laikā ir aiz “ dzelzs priekškara”, bijušajā PSRS, kur savu darbību okupētajā Latvijā uzsāk Jānis Mitrēvics. Tur oficiāli valda ideoloģiski kontrolēts reālisms, kas traktēts kā sociālistisks. Kad Rietumu glezniecībā sākas postmodernisma ēra ar spontāno un simbolisko transavangardu Itālijā, vācu “Jaunajiem mežoņiem” (Neue Wilden) un ASV “Bad Painting” (slikto, bojāto, neveiksmīgo glezniecību), sociālisma teritorijā turpinās reālisma graušana ar vairāk vai mazāk atklāta modernisma palīdzību. Opozīcijas prakse – modernisma elementi dažādās gradācijās – bija raksturīga plašam mākslas parādību lokam Latvijā un visā Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. Šajā plūsmā sākotnēji ir arī Mitrēvics. Taču, kad 1991. gadā savā kopš astoņdesmitajiem gadiem pazīstamajā ekspresionistiski krāsainajā un deformētajā figurālismā Mitrēvics iemontē melnbalti fotografētas klasicisma gleznotāja Nikolā Pusēna gleznu figūras un iekaisa sausos ziedus (personālizstāde “ Marmelāde. Pusēns + sausie ziedi”), viņš kļūst par vienu no pirmajiem un spilgtākajiem postmodernistiem Latvijas glezniecībā. Tas viņu tuvina Rietumu aktualitātēm glezniecībā, bet, jāatzīst, atsvešina no Latvijas mākslas vides, kur 1993. gadā atklātā Sorosa mūsdienu mākslas centra “Rīga” paspārnē tiek intensīvi atgūts nokavētais konceptuālisms un instalāciju prakse. Ārpus glezniecības ar performancēm un Fluxus ietekmētām akcijām Latvijas postmodernisma teritorijā kopš 1982. gada spilgti darbojās “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca”, kuru dibināja H. Lediņš un J. Boiko. 

Kad deviņdesmitajos gados (ne tikai Latvijā) glezniecības lietderību bija tendence apšaubīt, Mitrēvics akcentēja glezniecību kā universālu mākslas valodu, kā mākslinieciskās izteiksmes bāzi, pat, ja savos darbos izmantoja alkšņus, auklas, ādas, plastikātus, padomju laika augstceltnes, pīles, tekstu un videokameras. Glezniecisko nominālu noteikti varēs pamanīt arī Mitrēvica porcelāna skulptūrās personālizstādē “L ELLE”. 

Izstāde “L ELLE” sadarbojas ar Dubultu stacijas arhitektonisko identitāti. Izstādes scenogrāfe ir Dace Ignatova. Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

PAR MĀKSLINIEKU

Kopš astoņdesmitajiem gadiem Jānis Mitrēvics (1957) ir gleznotāju grupā, kas 1990. gada nogalē realizēja zīmīgu izstādi Latvijas Atmodas laika mākslā – “Maigās svārstības” (mākslinieki Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Edgars Vērpe un Aija Zariņa, kurators Ivars Runkovskis). Projekta centrā bija ne tikai mākslas darbi, bet radīšanas laiks un autora tēls. Kritiķi to dēvēja par “gleznotāju teātri”, jo izstāde sākās tukšā zālē un mākslas darbi tapa skatītāju acu priekšā. Ar tādiem projektiem kā “Marmelāde (Pusēns un sausie ziedi)” (1991), “Darbi” (1992), ““Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti…” Ivars Runkovskis” (1994) un “Vingrošanas riņķis” (1996) Mitrēvics īstenoja Latvijā nepieredzētu postmodernisma norāžu principa lietojumu. Eksponāti norādīja cits uz citu, un Purvīti vairs nevarēja atšķirt no graudiem. Krasi mainot virzienu un pievēršoties realitātes atspulgiem mākslā, tapa četras personālizstādes: “ Parīze. Jaunā realitāte” (1997), “Ainava. Jaunā realitāte” (1998),  “Akts. Jaunā realitāte” (1999) un “Grēks. Jaunā atklāsme” (2001). 2000. gadā Mitrēvics dibina uzņēmumu “Dd studio” un vairāk nekā divdesmit gadus, atsakoties no individuāliem darbiem, strādā pie muzeju ekspozīciju modernizācijas un papilināšanas ar digitāliem produktiem. “Dd studio” darbu klāstā ir vairāk nekā četrdesmit ekspozīciju Latvijā un ārvalstīs, tostarp Ventspils muzeja ekspozīcija (2001), Latvijas Tautas frontes muzeja ekspozīcija (2013), Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja ekspozīcija (2020). “Dd studio” veidotā Gobustānas petroglifu muzeja ekspozīcija 2013. gadā iegūst Eiropas muzeju gada balvu. Kopš 2021. gada Mitrēvics atsāk gleznot individuālā studijā un 2024. gadā sarīko personālizstādi “RE-EVOLŪCIJA” galerijā “Māksla XO” Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2022).  “L ELLE” ir Jāņa Mitrēvica vērienīgākā šī gadsimta personālizstāde. 

PAR MĀKSLAS STACIJU “DUBULTI”

Kopš 2015. gada Mākslas stacija “Dubulti” ir iekļaujoša un eksperimentāla platforma laikmetīgajai mākslai Latvijā. Būdama gan profesionāla kultūras institūcija, gan ikvienam pieejama publiska telpa, tā piedāvā paraugu tam, kā māksla var jēgpilni iesaistīties sabiedrībā – nevis izolējoties, bet iekļaujoties ikdienas ritmā. Izstādes Mākslas stacijā “Dubulti” tiek kūrētas augstā profesionālā kvalitātē un piesaista auditoriju – gan vietējo, gan starptautisko. Mākslas stacijas “Dubulti” izstāžu programma tiek īstenota ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas “Dubulti” dibinātāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane. 

Izstāde “L ELLE” Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma no 2026. gada 26. februāra līdz 24. maijam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja – brīva. Informācija – https://artstationdubulti.lv.

Tikšanās ar mākslinieku un kuratori izstādē :
1. martā plkst. 14.00
14. martā plkst. 14.00 Jūrmalas pavasara ekskursiju nedēļā
15. martā plkst. 14.00 Jūrmalas pavasara ekskursiju nedēļā
12. aprīlī plkst. 14.00

 ATBALSTA: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds

Teksts: kuratore Inga Šteimane

Izstādes atspoguļojums medijos:

24.02.2026. https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/371991/l-elle-musdienas-un-aizlaiki-jmitrevica-personalizstade

26.02.2026. https://echogonewrong.com/exhibition-dollhell-by-janis-mitrevics-at-the-art-station-dubulti/

27.02.2026. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/27.02.2026-lelles-un-elles-makslas-stacija-dubulti-skatama-pasaule-jana-mitrevica-acim.a636784/

27.02.2026. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/makslinieks-janis-mitrevics-pasaule-ir-sajaukta.a218133/

EKSPONĒTIE MĀKSLAS DARBI JĀŅA MITRĒVICA PERSONĀLIZSTĀDĒ “L ELLE”

1. stāvs

Atpakaļ. Audekls, eļļa, digitāldruka, 200 x 450 cm.

Backwards. Oil on canvas, digital print, 200 x 450 cm. 2025

Kāpnes. Audekls, eļļa, digitāldruka, 360 x 200 cm.

Stairs. Oil on canvas, digital print, 360 x 200 cm. 2025

Bābele. Audekls, eļļa, digitāldruka, 360 x 400 cm.

Babel. Oil on canvas, digital print, 360 x 400 cm. 2025

Izvēle. Audekls, eļļa, digitāldruka, 200 x 250 cm.

Choice. Oil on canvas, digital print, 200 x 250 cm. 2025

Pamācība. Audekls, eļļa, digitāldruka, 200 x 250 cm.

Instruction. Oil on canvas, digital print, 200 x 250 cm. 2025

Vebkamera 1. Audekls, eļļa, digitāldruka, 45 x 50 cm.

Webcam 1. Oil on canvas, digital print, 45 x 50 cm. 2026

Vebkamera 2. Audekls, eļļa, digitāldruka, 40 x 50 cm.

Webcam 2. Oil on canvas, digital print, 40 x 50 cm. 2026

Vebkamera 3. Audekls, eļļa, digitāldruka, 40 x 40 cm.

Webcam 3. Oil on canvas, digital print, 40 x 40 cm. 2026

2. stāvs

Glāze. Audekls, eļļa, digitāldruka, 160 x 150 cm.

Glass. Oil on canvas, digital print, 160 x 150 cm. 2026

Spēle. Audekls, eļļa, digitāldruka, 160 x 150 cm.

Game. Oil on canvas, digital print, 160 x 150 cm. 2026

Vecās mantas I. Audekls, eļļa, digitāldruka, 200 x 150 cm.

Old belongings I. Oil on canvas, digital print, 200 x 150 cm. 2026

Vecās mantas II. Audekls, eļļa, digitāldruka, 200 x 150 cm.

Old belongings II. Oil on canvas, digital print, 200 x 150 cm. 2026

Ieguvums. Audekls, eļļa, digitāldruka, 180 x 150 cm.

Gain. Oil on canvas, digital print, 180 x 150 cm. 2026

Saules stars. Audekls, eļļa, digitāldruka, 180 x 150 cm.

Sunbeam. Oil on canvas, digital print, 180 x 150 cm. 2026

Bābele. Skulptūra no piecdesmit porcelāna objektiem. Porcelāns, koks, grīdas segums, 600 x 600 cm. Porcelāns izgatavots Piebalgas Porcelāna Fabrikā.

Babel. Sculpture of fifty porcelain objects. Porcelain, wood, flooring, 600 x 600 cm. Porcelain made at the Piebalga Porcelain Factory. 2026

Kontaktinformācija: Inga Šteimane +37129548719, steimane.inga@gmail.com