Pasākumi
Pasākumi
Mākslas stacija “Dubulti” piedāvā izstādes, sarunas, ekskursijas, darbnīcas un radošus pasākumus.
Mākslas stacija “Dubulti” piedāvā izstādes, sarunas, ekskursijas, darbnīcas un radošus pasākumus.
Nākošie
Nākošie
Nākošie
Darbnīca. Annas Auziņas Dzejoļu rakstīšanas darbnīca.
25.10.2026. 14.00-15.30
+ Lasīt vairāk
Par savu videodarbu “Sejas”, kurā māksliniece sarunājas ar savu meitu, Anna Auziņa saka: “Starp mātēm un meitām pastāv dziļi organiski savienojumi. Lisas Irigarajas eseja mani iedvesmoja radīt mātes un meitas attiecībām veltītu darbu, kas rotaļīgi parāda centienus nostiprināt savstarpējo saikni." Dzejoļu darbnīcas uzdevums būs saistīts ar attiecībām.
Par savu videodarbu “Sejas”, kurā māksliniece sarunājas ar savu meitu, Anna Auziņa saka: “Starp mātēm un meitām pastāv dziļi organiski savienojumi. Lisas Irigarajas eseja mani iedvesmoja radīt mātes un meitas attiecībām veltītu darbu, kas rotaļīgi parāda centienus nostiprināt savstarpējo saikni." Dzejoļu darbnīcas uzdevums būs saistīts ar attiecībām.
Darbnīca. Lauras Feldbergas performances darbnīca ar buto improvizācijas elementiem.
24.10.2026. 14.00-15.30
+ Lasīt vairāk
Jau Mākslas stacijas “Dubulti” fasādēs redzami divi Lauras Feldbergas lielizmēra darbi “Ziemas dārzs”, kuros poliestera tīkls burtiskā nozīmē ir darba pamats, bet mākslinieces rokām darinātie krāsainie tekstilpinumi pārvērš šo tīklu vibrējošā sedzošā struktūrā. Lauras Feldbergas performanču darbnīcas uzdevumi būs atvasināti no instalāciju tēla.
Jau Mākslas stacijas “Dubulti” fasādēs redzami divi Lauras Feldbergas lielizmēra darbi “Ziemas dārzs”, kuros poliestera tīkls burtiskā nozīmē ir darba pamats, bet mākslinieces rokām darinātie krāsainie tekstilpinumi pārvērš šo tīklu vibrējošā sedzošā struktūrā. Lauras Feldbergas performanču darbnīcas uzdevumi būs atvasināti no instalāciju tēla.
Darbnīca. Ingrīda Pičukānes Feministisko zīmējumu darbnīca.
23.10.2026. 16.00-17.30
+ Lasīt vairāk
Ingrīdas Pičukānes īpašais žanrs, kas izveidots tā, it kā būtu saistīts ar bukoliku un tai raksturīgu dabas un lauku lirismu, bet patiesībā ir feministiska manifestācija, kas svin sievietes pašpietiekamo vitalitāti, ir feminisma kultūras daudzveidības un radošuma apliecinājums.
Ingrīdas Pičukānes īpašais žanrs, kas izveidots tā, it kā būtu saistīts ar bukoliku un tai raksturīgu dabas un lauku lirismu, bet patiesībā ir feministiska manifestācija, kas svin sievietes pašpietiekamo vitalitāti, ir feminisma kultūras daudzveidības un radošuma apliecinājums.
Darbnīca. Sandras Strēles Rūķeņu apgleznošanas darbnīca.
23.10.2026. 14.00-15.30
+ Lasīt vairāk
Sieviešu dzimtes dārza rūķi datējami tikai ar 20. gs. 60. gadiem. Bet 2004. gadā “Dārza rūķu aizsardzības asociācija” iebilda pret populārākās Vācijas dārza rūķu ražotnes (Zwergstatt Philipp Griebel Gräfenroda) radītajām Ruķenēm Rodām, argumentējot, ka vēsturiski dārza rūķis ir bijis tikai vīrietis. Uzgleznosim Rūķenes Rodas!
Sieviešu dzimtes dārza rūķi datējami tikai ar 20. gs. 60. gadiem. Bet 2004. gadā “Dārza rūķu aizsardzības asociācija” iebilda pret populārākās Vācijas dārza rūķu ražotnes (Zwergstatt Philipp Griebel Gräfenroda) radītajām Ruķenēm Rodām, argumentējot, ka vēsturiski dārza rūķis ir bijis tikai vīrietis. Uzgleznosim Rūķenes Rodas!
Ielādēt vairāk
Pagājušie
Pagājušie
Nākošie
Atklāšana. UKRAIŅU ŠERIFI. NEPAZAUDĒT MĀJAS. Autori - Romans Bondarčuks un Darja Averčenko
+ Lasīt vairāk
Stara Zburjivka kļuva pazīstama ar neordināru, no vietējās kopienas pašorganizēšanās gara dzimušu risinājumu – laikā, kad ciemā trūka likumsargu, tā priekšsēdētājs Viktors Maruņaks izraudzījās divus vietējos kārtības uzturētājus jeb “ciema šerifus” Viktoru un Volodimiru. Viņu ikdiena un ciema dzīve iemūžināta Romana Bondarčuka dokumentālajā filmā “Ukraiņu šerifi”. Izstādes stāstu veido filma, autoru līdz šim nepublicētās video dienasgrāmatas un Ukrainas Kara arhīva materiāli līdz mūsdienām. ATKLĀŠANAS FOTO : GUSTAVS BRUNO GRODZS.
Stara Zburjivka kļuva pazīstama ar neordināru, no vietējās kopienas pašorganizēšanās gara dzimušu risinājumu – laikā, kad ciemā trūka likumsargu, tā priekšsēdētājs Viktors Maruņaks izraudzījās divus vietējos kārtības uzturētājus jeb “ciema šerifus” Viktoru un Volodimiru. Viņu ikdiena un ciema dzīve iemūžināta Romana Bondarčuka dokumentālajā filmā “Ukraiņu šerifi”. Izstādes stāstu veido filma, autoru līdz šim nepublicētās video dienasgrāmatas un Ukrainas Kara arhīva materiāli līdz mūsdienām. ATKLĀŠANAS FOTO : GUSTAVS BRUNO GRODZS.
Ekskursija izstādē "MONUMENTI", saruna ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu un kuratori Ingu Šteimani.
+ Lasīt vairāk
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” ir izveidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā ir milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls ir otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbojas absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” ir izveidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā ir milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls ir otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbojas absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.
Ekskursija izstādē "MONUMENTI", saruna ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu un kuratori Ingu Šteimani.
+ Lasīt vairāk
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” ir izveidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā ir milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls ir otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbojas absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” ir izveidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā ir milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls ir otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbojas absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.
Ekskursija izstādē "MONUMENTI", saruna ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu un kuratori Ingu Šteimani.
+ Lasīt vairāk
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” atklāj tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti. ATKLĀŠANAS FOTO : GUSTAVS BRUNO GRODZS.
Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” atklāj tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti. ATKLĀŠANAS FOTO : GUSTAVS BRUNO GRODZS.
Ielādēt vairāk
56.96957894925064, 23.775935367934974