Ingrīdas Pičukānes īpašais žanrs, kas izveidots tā, it kā būtu saistīts ar bukoliku un tai raksturīgu dabas un lauku lirismu, bet patiesībā ir feministiska manifestācija, kas svin sievietes pašpietiekamo vitalitāti, ir feminisma kultūras daudzveidības un radošuma apliecinājums.