SARMĪTE MĀLIŅA, KRISTAPS KALNS. TŪLĪT 

Inga Šteimane

Emocionāli un meditatīvi, universāli un vienlaikus personiski, perfekti formā un jēdzieniski plaši saturā - šo amplitūdu Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbos izceļ kritika. Kopš 2003. gada strādājot kopā, mākslinieki Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns attīsta sev raksturīgo sajūtu un prāta stāvokļu artikulēšanas metodi, kas ir darbu satura pamatā. 

Izstādē “Tūlīt” ir trīspadsmit jauni darbi, kas lielā mērā ir radīti, domājot par laikmeta izaicinājumiem un to iestatīšanu plašākos, var teikt - mūžības kontekstos. Cilvēkam tik pazīstamo izjūtu, tādu kā mīlestības, prieka, baiļu vai skumju atveidojumā mākslinieki nevairās no sentimenta, taču nepadodas tā vilinājumam pārstāt lūkoties uz pasauli kritiski. Darbiem raksturīga daudzdimensionalitāte. Tāpat būtiska ir izstādes saspēle ar Mākslas stacijas “Dubulti” arhitektūru.

Virsraksts "Tūlīt" attiecas uz izstādi kopumā un uz katru darbu. Tas uztverams kā bieži dzirdams vārds un reizē kā norāde uz emocionālu spriedzi. “Tūlīt ir redzams gan mārītē, kas apvēlusies uz muguras un izmisīgi cenšas tikt atpakaļ uz kājām, gan gleznu sērijā, kurā melns krusts kadru pa kadram paplašinās. Svarīgu lomu šeit ieņem trauksmes stāvoklis. Runa šajā gadījumā nav par pārejošu ikdienas trauksmi, bet par sajūtu, kas cilvēku pavada mūža garumā un nereti ņem virsroku izšķirošās situācijās. Trauksme ir konstante, kas atainota izstādes centrālajā objektā – vibrējošā metāla diskā, kas telpā materializē nepārvaramu spriedzi,” skaidro Tomass Pārups. 

Izstādei “Tūlīt” ir vairāki līmeņi, vairākas versijas. Tā notiek, ja mākslinieki labi pārvalda dažādus kultūras kodus. Ar ko sākt? Droši vien daudzi spēs šos tēlus pārvērst aizkustinājumā un pieķerties tiem ar sentimenta spēku - lielā apļa trīsām, vārdam “tūlīt”, nelaimīgajai mārītei, maigi sārtajam vai sirdi plosošajam melnā un baltā kontrastam. Nokļūstot sentimenta varā, skatītājs atrod tēlā sarunu biedru, kas dāsni baro viņa emocijas. Šī versija var nokausēt skatītāju līdz asarām. 

Savukārt, tiem, kam krājumā kultūras bagāža, būs interesanti šifrēt izstādē “Tūlīt” saskatāmās atsauces. Piemēram, 20. gs. avangarda stili - konstruktīvisms, supremātisms un futūrisms. Pasaule, kas izteikta apļos un taisnstūros, nepārtrauktā kustībā un kosmiskos telpas vispārinājumos, raksturo kā vēsturisko avangardu, tā arī Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbus šajā izstādē. Pat kukainis, kas ķepurojas, ir caur lupu vērojama ritmiska abstrakcija un viņa ķermenis - ierosme krāsām un formām. Šajā versijā skatītājs nonāk modernistiskā abstraktu vispārinājumu pasaulē un Dubultu stacijas supremātiskais griestu panno aktīvi piedalās. 

Vai - episka drāma. Šī versija ir gandrīz kinematogrāfiska. Pēc monumentāla drūma ievada ar drebošo apli (“Tāds nu es tagad esmu 1”) seko pirmais brīdinājums (deltoīds “Tūlīt”) un notikumu attīstība (gleznas un objekts “Kāpnes” otrajā stāvā). Kulmināciju finālā veido neziņas pilna minūte ar laimīgu atrisinājumu (“Tāds nu es tagad esmu 2” - video ar mārīti). Šajā versijā var nonākt līdz teoloģijai un jautājumiem par dievišķo, un var piedzīvot to, ko Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbos redzēja rakstniece Andra Neiburga - ka tie dāvā “tādu kā domas svētnīcu kontemplācijai par dzīvi un nāvi”. Savu pirmo kopdarbu “Altāris“ (2006) mākslinieki veidoja kā konceptuālu video Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā - Lieldienu rītā visu acu priekšā Kristus piecēlās no baltajām drapērijām un “izgāja no kadra”. Izstādē “Tūlīt” skatītājs nolūkojas, kā pēc ilgas ķepurošanās mārīte tiek uz kājām un žigli izrāpo no kadra. 

Skatītājs, kurš nebaidās no mākslas interpretēšanas, noteikti atradīs vēl citus stāstus un līdzības gan mākslas vēsturē, gan pašu autoru iepriekšējos darbos. Izstādes autori uz to mudina.

Dažādās versijas, kuras var izstāstīt par Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstādi “Tūlīt”, savieno laikmetus un uzskatus. Piemērojot teorētisku skatījumu, jāatzīst, ka izstāde lieliski prot rīkoties ar postmodernisma instrumentiem un nodrošina to, ko augstu vērtē mūsdienu cilvēks - izvēles iespējas. Bet autori neiestrēgst postmodernismā, viņu intuitīvie tēli bez redzamas piepūles apdzīvo arī tehnoloģiskās paradigmas laikmetu. Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns konceptualizē prāta dabisko vērstību vienmēr kaut ko meklēt un skaidrot. Viņi izmanto prātu kā tipisku cilvēkam piemītošu tehnoloģiju. Lai iegūtu savu mākslas darbu veidolus, viņi prātam uzdod sameklēt vispārzināmas formas vai tipiskas situācijas un ģenerēt no tām savas mākslas izskatu. Šī distancēšanās un “individuālās vēstures”, šķiet, izvērtīsies par mūsu gadsimta divdesmito gadu raksturlielumu un ar to rezonē izstāde “Tūlīt”.

Izstādes kuratori ir monogrāfijas par Sarmīti Māliņu autors Tomass Pārups un Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane.

Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ir plašāk pazīstami ar darbiem “Altāris“ Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā (2006), “Mīlestība nekad nebeidzas” izstādē “Skaistums“ mākslas festivālā “Cēsis 2008“, ar izstādēm “Kas man ko slēpt, šēžot vienam rožu dārzā’’ Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā (2009) un “Pacieties” Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” (2012). Sarmīte Māliņa (1960) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu (1986) un piedalījusies daudzos projektos, kas kopš astoņdesmito gadu beigām veido Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturi (performance "Cilvēki būros” kopā ar S. Davidovu un O. Tillbergu, 1987; grupu izstādes “Paaudze” Pori Mūsdienu mākslas muzejā, 1992, "Zoom faktors”, Rīgā, 1994, “Nekā personīga“ Brēmenes pilsētas galerijā, 2002, ja minam dažus). Kristaps Kalns (1981) ir fotogrāfs, kopš 2001. gada strādā laikrakstā "Diena". Pirms tam studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē (1999-2000). Veidojis mūziķu portretu personālizstādi Rīgā, 2003, ilustrējis grāmatas – Jānis Steiks “Izlase”, 2003, “Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti”, 2006, Imants Ziedonis “Latvija man”, 2008, un citas; veidojisvairāk nekā astoņdesmit laikraksta "Kultūras Diena" vākus. 

Mākslas stacija “Dubulti” ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Projekts īsteno sabiedriskās telpas pārklājfunkcionalitāti. Mākslas stacija “Dubulti” veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus, pievēršot uzmanību mākslas darba un skatītāja dialogam. Programma īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Mākslas stacijas “Dubulti” izveidotāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane. 

Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna projekts “Tūlīt” Mākslas stacijā “Dubulti” skatāms no 18. jūnija līdz 2. septembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.30. Ieeja brīva. Kontakti: https://www.facebook.com/ artstationdubulti vai dubulti.art.station@gmail.com).

Izstādes “Tūlīt” pasākumu programma (ievērojot aktuālos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai): 

19.06. plkst. 16.00 - tikšanās ar māksliniekiem un kuratoriem izstādē;

04.07. plkst. 14.00 - tikšanās ar māksliniekiem un kuratoriem izstādē;

01.08. plkst. 14.00 - tikšanās ar māksliniekiem un kuratoriem izstādē;

02.09. plkst. 15.00 - tikšanās ar māksliniekiem un kuratoriem izstādē.

Izstādi atbalsta: Jūrmalas pilsētas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, VV Foundation, Latvijas kultūras projekti, Samsung Latvia.