Pasaule manos sapņos. Roberts Diners in memoriam

Teksts: INGA ŠTEIMANE, izstādes kuratore

Izstāde “Pasaule manos sapņos” ir veltīta tēlniekam Robertam Dineram, no akadēmiskas ievirzes figurālisma neatkarīga tīrradņa mākslai. Pērn pāragri aprāvās Roberta Dinera (1977-2023) dzīve. Mākslinieks dzīvoja Jūrmalā un kļuva te pazīstams ar skulptūru izstādēm pludmalē. Viņš veidojis septiņas personālizstādes un piedalījies starptautiskos projektos.

Izstāde “Pasaule manos sapņos” stāsta par Roberta Dinera tēlniecības formu un saturu. Viņa darbu tehniku raksturo metāla lējumi (bronza, varš, alva, dzelzs), kokgriezumi un inkrustējumi, kā arī  veidojumi vaskā un keramikā. Mākslinieks bieži izvēlējās miniatūru formātu, pats režisēja un fotografēja savus darbus. Šķiet, spēja bezgalīgi samazināt un izstrādāt detaļas, turpinot stāstu, ir viena no atslēgām uz Roberta Dinera formveidi. Roberta Dinera tēlos cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas saplūst vienotā mistērijā. Nosaukti dievību, mītu varoņu, kultūrvēsturisku tipāžu vai brīvas iztēles vārdos, tēli nav tikai simboliskas, abstraktas reprezentācijas. Katrs tēls stāsta. Skulptūru “biogrāfijas” atdzīvojas skatītāja iztēlē kā eksistenciāls naratīvs. Sakausējot bērnišķīgo, folkloras motīvus, mītus, leģendas un spilgto stāstnieka talantu, Roberts Diners rada dziļu saikni starp cilvēcisko un dievišķo, starp komisko un episko. Tādi ir vaska “Pētnieki”, “Sapņu ķērāji”, “Cilvēkdzīvniekkrūms” un “Piecrocis”, bronzas cilvēkzvēri, kareivji, totēmi un Čūsku valdnieki, izstīdzējušie keramikas karotāji un liriskie ciļņu varoņi. Roberts Diners piešķir tipiskiem tēliem konkrētu ticamību un iespēju ar tiem identificēties. Mākslinieks saka: “Radot mākslas darbu, iedvesmu gūstu senajā mākslā, kurā atspoguļojas mitoloģiskā domāšana. Apvienojot mītus ar manu personisko dzīves pieredzi, izveidojas jauns mīts”. Izstādes kuratore ir Mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane. Viņa veidoja R. Dinera pirmo personālizstādi Latvijā “Cilvēkzvēru noslēpumainā dzīve” 1998. gadā. 

Izstādi veido septiņas daļas. Pirmajā stāvā var iepazīties ar bronzas un citu metālu miniatūrām. Pēc tam - ar 2004. gada instalāciju MIKRO-MAKRO, kuras centrā ir Robertam Dineram tik tuvā tēlniecisko miniatūru monumentalizācijas ideja, kas fiksēta fotogrāfijās; šajā daļā ir arī agrīnā tēlniecība. Trešo daļu veido kritisks darbs “Nebeidzamais karš”, kurā cilvēki parādās kā nesaprātīgas, manipulējamas būtnes.  Ceturtā daļa balkonā ir liriska ainaviska atkāpe - dzelzs ciļņi, kas sasaucas ar amatnieku darināto sentimentālo ainiņu kultūru. Puse no otrā stāva veltīta Roberta Dinera 1997.-1998. gada vaska skulptūrām - košām, krāsainām un jautrām. Un ekspozīciju nozslēdz grāmatu ilustrācijas, kas veidotas kopā ar mākslinieci Liliju Dineri  – "Eddas dziesmas” un "Dziesma par Rolandu". Izstādes septīto daļu veido trīs video hronikas, kurās var satikties ar tēlnieku Robertu Dineru.

Mākslas zinātniece un Roberta Dinera kursabiedre Agnese Sofija Kusmane esejā “Kardināls atklātums”, kas veltīta izstādei “Pasaule manos sapņos”, akcentē Roberta Dinera tēlu sociālos aspektus :  “Mūsdienu pasaulē, kurā sistēmas ietvaros dažādas mazākumgrupas cīnās par savu tiesību atzīšanu un relatīvi lielākās grupas uzvara nereti nozīmē mazākās sakāvi, Roberts sapņo par pasauli, kur visām dzīvām būtnēm tiesības ir vienādas. Tajā nav grupu. Tajā ir atsevišķas būtnes ar alkām saprast dzīvi aiz tās acīmsaredzamās robežas. Roberta pasaulē pastāv līdztekus gan cilvēks, gan dzīvnieks, gan dzīvniekcilvēks, gan cilvēkputns, gan Titāns, gan Sizifs. Tajā laiks paiet, reflektējot par savām civilizētajām, kultūrvēsturiskajām vai savvaļas saknēm, instinktiem, nesaprotamo un nāvējošo sevī; nedadaudz arī par to, kā tas viss savijas vai robežojas ar citu tikpat neizprotamu būtņu pasauli. Tādas subjektīvas, eksistenciālas un reizē civilizācijas meklējumos ieaustas vēsmas pasaules mākslas vēsturē ir pastāvējušas vienmēr. Arī mūsdienu mākslā Ali Čerija (Ali Cherri) Titāni vai Prešas Okoimonas (Precious Okoyomon) Māte Pasaule objekti meklē cita starpā atbildes uz personiskiem jautājumiem Zemes evolūcijas vai kultūras vēsturē. Roberta objektus no formāli līdzīga strāvojuma darbiem atšķir to vērotājus sagaidošais iznākums. Viņa meklējumiem piemīt ļoti gaiša, sapņaina, apcerīga perspektīva. Vērojums nebeidzas posthumānos drebuļos.  Kas rada tādu iznākumu? Viens no iemesliem ir Roberta izvēlētais miniatūrais formāts. Miniatūras liek skatītājam koncentrēties uz apskatāmo. Atšķirībā no lielformāta darbu ietekmes, miniatūru fiziskā iedarbība ir tik tikko pamanāma. Arī manas uz galda gulošās grāmatas lappušu kārtību no vēja vai ziņkārīgo radītā haosa pasargā neliels cilnis, ko Roberts speciāli šim nolūkam radījis. Roberta dāvana dzimšanas dienā. Tā ir pāris cantimetru gara un plata bronzas plāksnīte ar cilni - koncentriskās aplocēs ietvertu seju. Seja, ko, gadiem ejot, esmu labi iepazinusi, un, varētu apgalvot, esam daudzas grāmatas izlasījuši kopā. Nelielais Roberta cilnis uz galda nekad nav mani nokausējis ar egoistiskiem jautājumiem, bet vienmēr atļāvis to apskatīt un manu domu izdomāt līdz galam. Tas ir bijis iespējams ne tikai tāpēc, ka starp mums pastāv vizuālas, neķermeniskas attiecības, bet arī tāpēc, ka bronzas būtne, šķiet, pati vienmēr ir atradusies nebeidzamā apceres procesā. Teju visas Roberta miniatūras ir aplūkojamas frontāli. Daudzām var ielūkoties tieši acīs. To ķermeņu stājas ir atklātas. Vienlaikus atklātums un neaizsargātība. Nekur nav nekā slēpjama, lai gan daudzviet vēl daudz nenoskaidrota. Robert, paldies par Taviem sapņiem! Pasaule būtu mierpilnāka, ja katrs no mums apzinātos nesteidzīgas apceres vērtību. Nē, tas neatceltu visus pasaules strīdus, un kas gan būtu mūsu civilizācija bez disputiem?! Tomēr, ja katrs no mums ik pa laikam nodotos tam, kas atrodas aiz katra personīgās acīmredzamās robežas un tam, kas vēl nav noskaidrots, mūs nebūtu tik vienkērši ievilināt sistēmu barojošās cīņās.”   

Roberts Diners (1977-2023) Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslā (2002) un mākslas maģistru tēlniecībā (2004).  No 2005. g. Starptautiskās medaļu mākslinieku asociācijas FIDEM biedrs. Veidojis septiņas personālizstādes: 1997. – “The Secret Life of Humanimal Beings”, Martina Zilberhorna salons, Bad Honnefa, Vācija, 1998. – “Noslēpumainā cilvēkzvēru dzīve”, LN Galerija, Rīga, 1999. – “Present in the Past”, Dr. Trauceteles  galerija, Bonna, Vācija, 2003. – “Cilvēks – putns, kurš nelido”, galerija Māksla XO, Rīga, 2005. – “Zelta cilvēks”, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Rīga, 2006. – “Skrienošais cilvēks”, galerija Māksla XO, Rīga u.c.. 2017. gadā notika vērienīga Roberta Dinera un Lilijas Dineres personālizstāde "Dievi, varoņi, atspulgi un ēnas" galerijā Museum LV Rīgā. Piedalījies daudzās grupu izstādēs - 2. Vispārējā latviešu mākslas izstādē “Uzmanīgi. Plīstošs.” Rīgā, izstāžu zālē “Latvija” ar 120 vaska skulptūrām (1998), Baltijas valstu jauno mākslinieku izstādē galerijā “East meets West” Ķelnē, Vācijā (1999), izstādē “Sešas istabas” Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā (2000), izstādē  “Rīga – Minska” Republikas Mākslas galerijā Minskā, Baltkrievijā (2001), Latvijas medaļu mākslas triennālēs Rīgā (2003, 2006, 2009), izstādē “Dolo – mīts” Ārzemju mākslas muzejā Rīgā (2004),  konceptuālās izstādēs "Brīnišķīgais ceļojums" VEF korpusos strādājošo mākslinieku izstāžu zālē Rīgā (2009), "Hibrīdu pārlidojumi."(Mākslinieks kā fotogrāfs. 19.gs.vidus-2010), Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" Rīgā (2011). 2012. gadā ir viens no Biedrības ERELDE dibinātājiem un turpmāk katru gadu organizē un piedalās tēlniecības projektā “Mākslas liedags” Jūrmalas pludmalē. Roberts Diners kopā ar Liliju Dineri ilustrējuši grāmatas : 2010. – senfranču eposu "Dziesma par Rolandu” (Izdevn. ALIS), nominācija konkursā “Zelta ābele 2010″; 2015. – "Eddas dziesmas"- senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu apkopojums (Jāņa Rozes apgāds); 2019. – Šumeru eposs "Eposs par Gilgamešu” (Izdevn. Jumava).

Mākslas stacija “Dubulti” ir vienīgā profesionālā izstāžu zāle Eiropā, kas atrodas funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada un piešķir jaunu tēlu 20. gs. 70. gadu modernisma ēkai. Mākslas stacija “Dubulti” veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un starptautiskus projektus, akcentējot dialogu starp mākslas darbu un skatītāju. Izstāžu programma  notiek ar Jūrmalas valstspilsēta domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas “Dubulti” dibinātāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.

Izstādes “Pasaule manos sapņos. Roberts Diners in memoriam” pasākumi:

- atklāšana 15. martā pulksten 17.00; izstāde apskatāma līdz 12. maijam katru dienu no plkst. 9 -17.30.

- ekskursijas izstādē ar kuratores Ingas Šteimanes un mākslinieces Lilijas Dineres piedalīšanos 16. martā plkst. 14.00, 17. martā plkst. 14.00, 14. aprīlī plkst. 14.00 un 12. maijā plkst. 14.00.

Izstādi atbalsta Jūrmalas valstspilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.