Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
INGA ŠTEIMANE, izstādes kuratore
Šī izstāde liek skatīties uz fīgūru. Uz figūru vispirms, un tikai pēc tam uz ķermeni, šo sociāli uzlādēto vienību, vai uz simbolu, ko fīgūra norāda. Figūra - runa ir par cilvēka figūru, nevis figuratīvismu - ļoti īpatnējā veidā apdzīvo laikmetīgo mākslu. Analizējot stāstus, koncepcijas un stilus, figūras attālinās cita no citas un nokļūst pretējās nometnēs. Turpretī, akcentējot figūru figūriskumu, veidojas liela un spēcīga figūru kopiena. Figūra ir attēlošanas prakses sākotne - mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tāpat figūra ir simbolisku nozīmju nesēja kopš senām kultūrām. Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums - stāvoša, sēdoša un guļoša tā redzama studentu darbos.
Tehnoloģiju un konceptu attīstība appludina mākslas teritoriju un izspiež figūru no centra vietas. Figūra dažādojas un migrē. Laikmetīgajā mākslā figūru miriādes kā sašķelts kontinets dreifē iespēju un apdraudējumu okeānā. Figūra maskējas, provocē, cīnās un pašiznīcinās. Tā ir piedzīvojusi modernisma deformāciju un noliegumu. Tā ir evolucionējusi no veseluma uz fragmentārismu, no antīka holisma uz psihoanalītisku sašķeltību. Visbeidzot tā ir politizēta un kļuvusi par socioloģisku dokumentu, par pierādījumu politiskajās cīņās.
Laikmetīgās mākslas figūru ir pārveidojis kino. Arī šajā izstādē ir figūras, kas tuvākas kadrējuma, animācijas procesam. Tās ir topošas figūras vai izirstošas. Bet ir unikālā momentā aprakstītas (attēlotas) figūras. No kustības ir izvilkti noteikti krīzes momenti un kļuvuši par darba priekšmetu, radot patētiku.
Izstādē ir figūras, kas pilnībā apdzīvo kino kā mediju un valodu. Bet ir jūtīgā krāsu enigmas glezniecībā vai stāstošā ilustrācijā balstītas figūras. Ir subtraktīvas tēlniecības procesā radīts zvēru antropomorfisms, bet ir arī bronzas lējumi, keramikas un kažokādas veidojumi. Izstādē ir konfrontētas mākslīgā intelekta ģenerētas figūras un cilvēka radītas fantāzijas. Tāpat ir abstraktos zīmētos žestos nojaušamas figūras pretstatā fotografētām vai gleznotām figūrām - subkultūru manifestiem.
Par spīti abstrakcijas (figūru neesamības) ietekmei, laikmetīgajā mākslā figūru ir daudz un tās ir līdzīgas cilvēkam. Bet cilvēka daba ir tāda, ka cilvēks atdarina un kopē. Mākslas darbā figūrai noteiktu izskatu un rīcību piešķir darba autors - viņš ir tas, kurš, sekodams kādam vai kaut kam, rada figūru. Atsaucoties uz Žila Delēza mākslas cogito (domāšanu vai apzināšanos), izriet: nav subjekta, kas rīkotos bez otra, kurš skatās, kā viņš rīkojas, un kurš viņu uztver kā izrīkotu, uzņemoties brīvību, kādu viņam atņem. Tāpēc figūra ir autora un arī skatītāja pārziņā. Un figūra tapa sižets un mājoja mūsu vidū. Figūru izskats un konteksts ir pārsteidzoši. Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?
Izstādes dalībnieki ir Latvijas laikmetīgie mākslinieki Diāna Adamaite, Kristaps Ancāns, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Sigita Daugule, Roberts Diners un Lilija Dinere, Kristaps Epners, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ernests Kļaviņš, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis, Patrīcija Māra Vilsone) & Agate Tūna, Krišs Salmanis, Sabīne Vernere, Evelīna Vida, Paula Zvane.