Akvatiskais lirisms un politika Barbaras Gailes personālizstādē AQUA. ŪDENS
INGA ŠTEIMANE, izstādes kuratore
Barbara Gaile savos nodomos ir vienlaikus pieticīga un ambicioza. Izvēle gleznot un zīmēt tikai ūdens virsmas fragmentus ieliek izstādi labi disciplinētā sērijveida norisē, kur katrs nākošais attēls ir niansēs pārsteigums, bet lielajā tēmā atkārtojums - ūdens. Atšķirība un atkārtošanās ir ritms, kas tiek izveidots un konsekventi ievērots. Tomēr atšķirība emocionāli pārspēj atkārtojumu, tāpēc izstādes virzība ir kāpjošs saviļņojums, nevis rimta atsvešināšanās. Mainās ūdens krāsa, faktūra un noskaņa, principam paliekot nemainīgam - glezna, bet izstādes otrajā daļā arī zīmējums rada ūdens virsmas ilūziju. Zils, zilgans, pelēks, gandrīz melns, lēni plūstošs un atmosfēras kustināts, ar baltiem mākoņputu virpuļiem vai vēja “saskrāpēts”, pavisam zaļgans, grubuļainu glazētu keramikas cilni atgādinošs, gluds un snaudošs vai gaismas un vēja saplosīts. Ūdens tēls un reizē glezna ir estētiski apbrīnojama plastiska atrakcija, ko Barbara Gaile rada. Mākslinieces izcilā meistarība ir vērot, pamanīt, izprast, savā ziņā pat sistematizēt un attēlot akvatiskās kustības ninases. Līdzīgi kā šoreiz ūdeni, Barbara Gaile iepriekšējās personālizstādēs ir studējusi debesis, pērles, metālus, pigmentus un citas matērijas. Tas, ko mēs redzam, ir nobriedis rokraksts. Visi Barbaras Gailes personālizstādes AQUA. ŪDENS darbi ir jauni un izstādīti pirmoreiz.
Ūdens tiešais tēls ļauj saukt Barbaras Gailes darbus par estētiskām ainavām. Ūdens fizikāli bioloģisko aspektu māksliniece tēlo kā idealizācijai piemērotu matēriju un rada noskaņas. Barbara Gaile izmanto konceptuālu pieeju, kur ūdens ir kļuvis par ekrānu, ja tā var teikt, kas atspoguļo debesis, diennnakts stundu, gaismas stāvokli, vēju, neredzamu augu un dzīvnieku valsti, kas dod ūdenim krāsu un plastisku izteiksmību. Ūdens un visi tā atomi kļūst par ainavisku tēlu. Bet tieši tāpat katra aina ir apziņas momenta tēls un, saslēdzoties ar citām ainām, - apziņas mainības pieraksts. Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi. Tādejādi Barbaras Gailes ūdens ainavas ir sintētiskas. Tajās darbojas laiks un summējas iespaidi. Gleznas tehniskais statiskums ir uzlādēts ar neskaitāmiem kustīgiem kadriem, kas komplektējuši gala rezultātu. Un tādā ziņā Barbaras Gailes gleznu temporāli sintētiskajam iespaidam konģeniāla ir viņas gleznošanas tehnika - tās ir akrila kārtas uz audekla, daudzi desmiti, kas tiek uzklātas ar plānu plastmasas plāksnīti, gleznu veidojot, un pēc ilgstoša procesa galarezultātā uztveramas visas reizē. Pašās beigās kā pūderis tiek klāts pigments, kas rada virsmas vizmojumu. Tādēļ nav brīnums, ka viens no estētiskās apbrīnas izsaucieniem Barbaras Gailes gleznu priekšā ir : “Dubultnieks”! Glezna ir piesūcināta ar visiem ūdens dotumiem un rada pārsteidzoši ticamas ilūzijas iespaidu.
Izstādes acīmredzamais tēls ir ainavisks, tomēr izstādes tēma ir plašāka un laikmetīgi dziļāka. Barbaras Gailes politiskais jautājums šķietami ir paslēpts aiz abstrakti estētiskā ūdens atkārtojuma, tomēr tieši šis atkārtojums ļauj pie jautājuma nonākt. Kāpēc ūdens? Kāpēc atkārtot un atkārtot ūdens tēlu, ūdens jēdzienu tieši patlaban? Kas ir tie konteksti, kas liek runāt par ūdeni tieši tagad?
Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz ūdens netiešais tēls, līdz kam izstāde aizved: ūdens ir ne tikai skaists, bet arī resurss. Ūdens ir dzīvība. Posta pasauli, kādu ūdens piedzīvo ar cilvēku saimniecisko darbību un reizē ar klimata pārmaiņām, izstāde nerāda. Bet daudzkārtējais apbrīnojami skaistā ūdens attēlojums mūsdienās nav skatāms bez politiska konteksta, kas ir globāls un visaptverošs - patērētāju izmantots ūdens ir attēlots arī šajā izstādē. Sasilšanu piedzīvojis, piesārņots un dzīvībai nederīgs ūdens, kas vairs nav spējīgs pašattīrīties, ir uzgleznots arī te. Ūdens kā viena no senākajām matērijām ir vissvarīgākais šķidrums arī mūsdienās, mākslīgā intelekta laikmetā. Kas notiks ar to ūdeni, kuru pazīstam kā dzīvības avotu?
Kā raksta Žils Delēzs, analizējot kino tēlus, ūdens klātbūtnē attīstās redzības funkcija [fonction de voyance] pretstatā “zemes redzei”, ko nosaka ikdienas pieredze; “tāda “objektivitāte”, līdzsvars un taisnīgums, kas nav no zemes, - lūk, ūdenim raksturīgais.” Šo brīnumaino pāreju no abstrakti estētiskas uztveres uz sociāli dokumentālu un dramatiski vēstījošu šajā izstādē veicina Barbaras Gailes tēlotais ūdens. Ja izstādes sākumā esam noburti ar ūdens viengabalaino, lirisko skaistumu, tad ūdens emocionālais un dažādotais atkārtojums aizved tēmu līdz sabirzuša, pelniem līdzīga papīra trauslumam izstādes noslēgumā. Līdz traumatiskai krīzei. Un psihoemocionālā ceļojuma beigās esam piesūcināti ar situāciju tik lielā mērā, ka sākam sadzirdēt Barbaras Gailes uzdotos jautājumus ne tikai par ūdeni, bet par mums pašiem.
Barbara Gaile dzimusi 1968. gadā Rīgā. Kopš 1998. gada dzīvo un strādā Parīzē. Absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1987). Mācījusies Sanderlandes Universitātes Glezniecības nodaļā Apvienotajā Karalistē (1992). Absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļu (1994) un ieguvusi Mākslas maģistra grādu (1995). Kopš pirmās personālizstādes “Nīla” galerijā G&G Rīgā (1994) veidojusi vēl četrpadsmit personālizstādes, tostarp “Atradumi” (2004) un “Gleznu misteriozā dzīve” (2008) Rīgas Galerijā, “Pērles” (2010) un “Krāsas” (2021) Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), “Debesis” Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī (2016) un Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē (2022). Sadarbojas ar galeriju Abstract Project Parīzē un “Alma” Rīgā, piedalījusies izstādē “To a certain extend” galerijā Paris Concret un izstāžu projektos Le pavé d’Orsay, kā arī Villa Vassilieff Parīzē, Starptautiskajās mākslas messēs “Berliner liste” (2007, 2008) un Vienna Art Fair (2013), biennālē Art GENDA 96 Oksnehallen Kopenhāgenā (1996), Vasbijas biennālē Zviedrijā (2001), Baltijas mākslinieku izstādē “Gramatika” Tallinas Mūsdienu mākslas muzejā Rotermana sāls noliktava (1999). Piedalījusies daudzās Latvijas mākslinieku grupu izstādēs: “Jaunie mākslinieki no Rīgas” Mūsdienu Mākslas muzejā Mücsarnok Budapeštā (1991), “Sajūta N°30” (1993), “Valsts” (1994) Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls Rīgā, Glezniecības plenērā “Pedvālisms” Brīvdabas Mākslas muzejā Pedvāle (1994), “Piemineklis” Latvijas Fotomuzejā Rīgā (1995), “23 artistas de Letonia” Sala Milares Madridē (1996), “Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā” Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Rīgā (2003), “Psihodēlija” Galerijā Alma (2006), “Latvijas mūsdienu māksla” Eiropas centrālajā bankā Frankfurtē, Vācija (2007), “Zelta darbi” LNMM (2010), “…lai gadījums kļūtu par notikumu…” Rīgas Mākslas telpā (2013), “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (2014), “Lielāks miers, mazāks miers” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (2015), “Pārnēsājamās ainavas” LNMM (2018). Saņēmusi Sorosa mūsdienu mākslas centra-Rīga izstādes “Geo-Ģeo” galveno balvu (1996), apbalvojumu “Labākā māksliniece” starptautiskajā mākslas messē ArtVilnius Lietuvā (2011), Bornhauzera - Molināri balvu Francijā (2000), Francijas Nopelnu un Pašaizliedzības sudraba medaļa mākslā (1998). Darbi muzeju un valsts institūciju kolekcijās: Medelīnas mūsdienu mākslas muzejā Kolumbijā, LNMM, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, Ventspils pilsētas muzejā, ASV Valsts departamenta krājumā.
Barbaras Gailes personālizstādes AQUA. ŪDENS pasākumi ietver izstādes atklāšanu 6. jūnijā plkst. 18.00, ekskursijas izstādē kopā ar mākslinieci un kuratori 8. jūnijā plkst. 14.00, 21. jūlijā plkst.14.00, kā arī 29. septembrī plkst. 14.00. Ieeja brīva. Izstāde atvērta katru dienu no 7. jūnija līdz 29. septembrim no plkst. 9.00 līdz 17.30. Ekskursiju pieteikšana : dubulti.art.station@gmail.com.
Mākslas stacija Dubulti ir vienīgā profesionālā izstāžu zāle Eiropā, kas atrodas funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada un piešķir jaunu dimensiju 20. gs. 70. gadu modernisma arhitektūras ēkai. Mākslas stacija Dubulti veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un starptautiskus projektus, akcentējot dialogu starp mākslas darbu un skatītāju. Izstāžu programma notiek ar Jūrmalas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti dibinātāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Barbaras Gailes personālizstāde AQUA. ŪDENS notiek ar Jūrmalas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Mākslinieci atbalsta Latvijas autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA).
1 Žils Delēzs. Kino kustībtēls. V nodaļa Percepcijtēls, 103. lpp. Izd. Aminori, 2023.