Es būtu gatava salīdzināt šo izstādi ar Pepijas Garzeķes un Marijas Kallas (Maria Callas) kopdarbu

SIGITA DAUGULE. GLEZNIECĪBA

Mākslas stacijā “Dubulti” skatāma līdz šim vērienīgākā Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība”. To veido jauni, iepriekš neizstādīti darbi - lielizmēra eļļas gleznas, kuru saturs līdzinās šifrētai dienasgrāmatai, kā arī tematisks cikls, kas radies no kaķu fluīdiem un sarunājas ar Aspaziju, kuras muzejs ir rokas stiepiena attālumā no Mākslas stacijas “Dubulti”. Izstāde tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kā saprast Sigitas Daugules darbus? Pie Sigitas Daugules glezniecības šūpuļa (deviņdesmito gadu nogalē) stāv būtiskas atmiņas par modernās mākslas sprādzienu 19./20. gs. mijā - par sacelšanos pret klasisko kultūru un pret cilvēku kā visu lietu mēru. Modernās mākslas kritēriji ir abstrakti jēdzieni, abstrahētas emocijas un kārtība, kas iestatīta haosā. Sigitas Daugules glezniecība ir organiski saplūdusi ar šiem kritērijiem, bet ne tikai ar tiem. Tā saplūst arī ar postmodernisma dinamiku - ar sprādziena rezultātā izsvaidītajiem klasikas fragmentiem, kas lielāki un mazāki lēni peld kultūras izplatījumā, un kopš 20. gs. otrās puses īpaši vilina. Postmodernais stāvoklis nosaka Daugules gleznu salikto būtību - tajās ir gan klasikas elementi, tādi kā kolorīta harmonija, stāstoši un tēlojoši sižeti, un ir modernas, pārāk pašvērtīgas, pārāk ambiciozas krāsu un triepienu masas, kas rada Daugules audeklu abstraktās drāmas. Tās viņas gleznās norisinās līdzīgi kā slaveno Eiropas meistaru Pjēra Sulāža (Pierre Soulage, 1919) vai Antonija Tapiesa (Antoni Tàpies, 1923-2012) darbos, ja minam dažus, bet Latvijā tā ir sasauce ar Eduarda Grūbes un Džemmas Skulmes monumentālo ekspresiju (Džemma pēc Daugules personālizstādes 2012. gadā atzina, ka jūt viņā radniecīgu garu).

Sigita Daugule glezno kā haosa teorijas aģents, kurš provocē dziļas krāsu drāmas. Un “dziļš” te jāsaprot burtiski, jo notiek nevis krāsu saskaņu kultūrdrāmas, kas satricina gaumi, kā tas mēdz būt, piemēram, ekspresionismā, bet krāsu ķīmiskās sadursmes uz audekla. Eļļas krāsām tiek uzklātas lakas un šķīdumi, kas tās pārvērš līdz nepazīšanai. Tas izklausās un arī atgādina alķīmiju. Glezna šajā procesā ir Lielais darbs (Magnum opus). Sigitas Daugules gleznās krāsas, lakas un dažādi šķīdumi cits citam maina struktūru, noēd virsmu vai saistvielu, izgrauž gabalus, liek plaisāt vai pārvērsties nenosakāmā masā. To visu gleznotāja režisē ar lielu azartu. Ik pa laikam viņa pamet darbnīcu un iet pie baložiem, kas gandrīz pieradināti, bet drīz vien steidzas atpakaļ pie darba, teikdama: “Interesanti, kas pa šo laiku būs noticis!”. Tālākās darbības bieži vien nosaka pēkšņi impulsi, ko māksliniece uzkrāj, uzturot saasinātu vērību pret dažādiem “sadzīves sīkumiem”.

Apmēram šādā, ļoti intriģējošā, ļoti neparedzamā, bet tomēr uzraudzītā un mērķtiecīgi vadītā procā ir radusies šī izstāde. Pirmajā stāvā izlikts teju astoņus metrus garais darbs “Bez nosaukuma”, kurš bija uzsākts Daugulei tik tuvajā pelēko toņu gammā, bet 2020. gada pavasara ārkārtas situācijas iespaidā krasi mainījās (“Tā vairs gleznot nevarēja,” lakoniska ir Daugule). Tagad redzam žilbinošu eļļas gleznu, kuras kolorītu nosaka dažādi dzelzs oksīda sarkanie toņi. Zāles dziļumā ir lielais pelēkais “Trusis skrien” (vēlāk pelēkais atgriezās). Tas izaudzis no rakstnieka Lūisa Kerola truša, brīnumzemes (jeb paplašinātās realitātes) saimnieka, un viņa pasauli veido desmitiem pelēku nokrāsu. Trusis ir kļuvis par šīs ekspozīcijas gidu, parādoties sākumā, vidū un pārejā uz otro stāvu. “Dēļi” ir episka četru gleznu kopa, kas simboliskā potenciāla ziņā neatpaliek no gleznotāja Jāņa Kalmītes (1907-1996) slavenajām rijām. “Siena”, “Pilnīga bezjēga” un “Šķūnītis applūda” ir jau minēto sadzīves sīkumu impulsīva izplešanās līdz gleznas sižetam - operas cienīga drāma no maza ekscesa. Otrais stāvs jeb “Aspazijas muzejs” ir veltīts Aspazijas kaķiem, kuri reiz dzīvoja dzejnieces mājā. Tematiskais cikls paplašina tehnisko arsenālu ar koka pamatnēm un biezi klātu akrila pastu, kurā tiek veidots zīmējums ar otas galu. Gleznojumi uz sienas nojauc “kaķu muzeja” kārtību, izlaužot sienu uz dievišķām iespējām.

Es būtu gatava salīdzināt šo izstādi ar Pepijas Garzeķes un Marijas Kallas (Maria Callas) kopdarbu - tik ambicioza, bet reizē godīga, tik smeldzīga, bet galu galā - dzīvespriecīga tā ir.

Sigita Daugule (1971) ir māksliniece, kas no popularitātes paslēpjas pedantiskā ikdienas kārtībā, kam ir nozīme, kā top māksla Sigitas Daugules darbnīcā. Pēc maģistra grāda iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijā 1998. gadā (I. Zariņa un A. Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīca), Sigita Daugule turpmākos trīs gadus dzīvo un glezno Austrijā un Vācijā, iegūstot Austrijas Federālās Kancelejas un KulturKontakt Austria stipendiju Vīnē (1999, 2000) un Künstlerhaus Lukas stipendiju Ārenshopā (2001). Kopš 1998. gada regulāri rīko personālizstādes, piedalās projektos, tostarp konkursizstādē "Gada glezna" Agijas Sūnas galerijā, bet 2010. gadā ieguva quartier 21 stipendiju, ar kuru divus mēnešus strādāja Muzeju kvartālā Vīnē, joprojām būdama vienīgā no Latvijas šajā prestižajā iespējā. Sigitas Daugules pētnieces gars izpaudies grāmatā Jānis Liepiņš par leģendāru latviešu glezniecības vecmeistaru (2015), bet bagātīgi ilustrēts Sigitas Daugules darbu katalogs iznāca 2017. gadā (abas “Neputns”). Sigitas Daugules gleznas ir gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, gan lietpratēju privātkolekcijās - “Swedbank” mākslas kolekcijā, Zuzānu kolekcijā un citās. Kopš divtūkstošajiem gadiem viņas ekspresionisms iekarojis skatītāju sirdis Austrijā.

Teksts: izstādes kuratore Inga Šteimane.

————————————————————————

Sigitas Daugules personālizstāde "Glezniecība" Mākslas stacijā "Dubulti" aplūkojama no 2020. gada 13. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim katru dienu no pulksten 9.00 līdz 18.30. Ieeja bez maksas (atvērts arī svētku dienās). Apmeklējot izstādi, jāievēro Covid-19 drošības noteikumi, kas izsludināti attiecīgajā laikā!

Plānoti bezmaksas pasākumi:

13. decembrī pulksten 15.00 ekskursiju vada kuratore,

10. janvārī pulksten 15.00 ekskursiju vada kuratore,

31. janvārī pulksten 15.00 tikšanās ar mākslinieci.

Mākslas stacija “Dubulti” ir Eiropā vienīgā profesionālā izstāžu zāle, kas atrodas funkcionējošā stacijā. Tā darbojas kopš 2015. gada, kad septiņdesmitajos gados celtajā ēkā ar zīmīgo betona siluetu tika realizēta sabiedriskas telpas daudzfunkcionalitāte. Mākslas stacija “Dubulti” veido labāko Latvijas mākslinieku personālizstādes un konceptuālus projektus. Programma tiek īstenota ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu. Mākslas stacijas “Dubulti” izveidotāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.