13.11.2020.-31.01. 2021.

•
Latvia
Pie Sigitas Daugules glezniecības šūpuļa (deviņdesmito gadu nogalē) stāv būtiskas atmiņas par modernās mākslas sprādzienu 19./20. gs. mijā - par sacelšanos pret klasisko kultūru un pret cilvēku kā visu lietu mēru.
Es būtu gatava salīdzināt šo izstādi ar Pepijas Garzeķes un Marijas Kallas (Maria Callas) kopdarbu - tik ambicioza, bet reizē godīga, tik smeldzīga, bet galu galā - dzīvespriecīga tā ir.
Pirmajā stāvā izlikts teju astoņus metrus garais darbs “Bez nosaukuma”, kurš bija uzsākts Daugulei tik tuvajā pelēko toņu gammā, bet 2020. gada pavasara ārkārtas situācijas iespaidā krasi mainījās (“Tā vairs gleznot nevarēja,” lakoniska ir Daugule). Tagad redzam žilbinošu eļļas gleznu, kuras kolorītu nosaka dažādi dzelzs oksīda sarkanie toņi. Zāles dziļumā ir lielais pelēkais “Trusis skrien” (vēlāk pelēkais atgriezās). Tas izaudzis no rakstnieka Lūisa Kerola truša, brīnumzemes (jeb paplašinātās realitātes) saimnieka, un viņa pasauli veido desmitiem pelēku nokrāsu. Trusis ir kļuvis par šīs ekspozīcijas gidu, parādoties sākumā, vidū un pārejā uz otro stāvu.