Sigitas Daugules gleznās krāsas, lakas un dažādi šķīdumi cits citam maina struktūru, noēd virsmu vai saistvielu, izgrauž gabalus, liek plaisāt vai pārvērsties nenosakāmā masā. To visu gleznotāja režisē ar lielu azartu. Ik pa laikam viņa pamet darbnīcu un iet pie baložiem, kas gandrīz pieradināti, bet drīz vien steidzas atpakaļ pie darba, teikdama: “Interesanti, kas pa šo laiku būs noticis!”. Foto: Didzis Grodzs.
Sigita Daugule (1971) ir māksliniece, kas no popularitātes paslēpjas pedantiskā ikdienas kārtībā, kam ir nozīme, kā top māksla Sigitas Daugules darbnīcā. Pēc maģistra grāda iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijā 1998. gadā (I. Zariņa un A. Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīca), Sigita Daugule turpmākos trīs gadus dzīvo un glezno Austrijā un Vācijā, iegūstot Austrijas Federālās Kancelejas un KulturKontakt Austria stipendiju Vīnē (1999, 2000) un Künstlerhaus Lukas stipendiju Ārenshopā (2001). Kopš 1998. gada regulāri rīko personālizstādes, piedalās projektos, tostarp konkursizstādē "Gada glezna" Agijas Sūnas galerijā, bet 2010. gadā ieguva quartier 21 stipendiju, ar kuru divus mēnešus strādāja Muzeju kvartālā Vīnē, joprojām būdama vienīgā no Latvijas šajā prestižajā iespējā. Sigitas Daugules pētnieces gars izpaudies grāmatā Jānis Liepiņš par leģendāru latviešu glezniecības vecmeistaru (2015), bet bagātīgi ilustrēts Sigitas Daugules darbu katalogs iznāca 2017. gadā (abas “Neputns”). Sigitas Daugules gleznas ir gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, gan lietpratēju privātkolekcijās - “Swedbank” mākslas kolekcijā, Zuzānu kolekcijā un citās. Kopš divtūkstošajiem gadiem viņas ekspresionisms iekarojis skatītāju sirdis Austrijā.
