UKRAIŅU ŠERIFI. NEPAZAUDĒT MĀJAS

UKRAIŅU ŠERIFI. NEPAZAUDĒT MĀJAS – izstāde par Hersonas reģiona cilvēkiem un kara izmainītu pasauli

Autori: Romans Bondarčuks un Darja Averčenko
2026. gada 11. Septembris – 2. oktobris

Izstāde UKRAIŅU ŠERIFI. NEPAZAUDĒT MĀJAS piedāvā dīvainu ceļojumu. Dīvainu tāpēc, ka laika nogrieznis, kas atdala kinorežisora Romana Bondarčuka filmētos kadrus no šodienas, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šķiet izstiepies, bet telpa – sarukusi. Skatoties pēc astronomiskā kalendāra, izstādes ekrānos redzamie notikumi risinās pirms 12–13 gadiem; ģeogrāfiski tie ir lokalizēti Stara Zburjivkā, kas atrodas apmēram 1300 km taisnā līnijā no Jūrmalas uz dienvidaustrumiem.

Stara Zburjivka ir vidēja izmēra ciems Dņepras kreisajā krastā netālu no tās ietekas Melnajā jūrā. No vienas puses to ieskauj upes delta ar tās daudzo atteku labirintu, no otras – priežu mežs, kas sajūtas ziņā padara šo vietu radniecīgāku Kurzemes piejūras ciemiem nekā stepei ar bezgalīgajiem labības un saulespuķu laukiem. Stara Zburjivkas centrā atrodas ciema padome, klubs, skola, pasta nodaļa, trīs pārtikas veikali un divi bāri. Ciema arhitektoniskos vaibstus veido vienstāva vai divstāvu privātmājas ar balto silikātķieģeļu sienām un šīfera jumtiem. Izteiksmīgāk par arhitektūru šeit runā žogi – koka, dzelzs, betona, drāšu, šīfera, krāsoti un nekrāsoti, taisni un šķībi, augsti un zemi –, kuri ciema ielām piešķir gleznieciski raibu ierāmējumu.

Ciema raksturojums nebūtu pilnīgs, ja mēs neuzskaitītu arī to, kā tajā nav. Nav sava ārsta, nav ugunsdzēsības dienesta (tiesa, ir ugunsnovērošanas tornis, kam šajā stāstā ir svarīga loma), nav policijas. Kā jebkurā ciemā, arī Stara Zburjivkā cilvēki ne tikai strādā un atpūšas, bet arī dzer, kaujas, zog, skandalē, konfliktē ar kaimiņiem. Iecirkņa inspektors sēž rajona centrā un uz izsaukumiem reaģē tikai tad, ja noticis kas patiesi krimināls vai ja izsaucējs ir gatavs samaksāt inspektoram par degvielu. Šādu ciemu Ukrainā ir tūkstošiem, taču Stara Zburjivka ir īpaša ar savu neordināro, no ukraiņiem tik raksturīgā pašorganizēšanās gara dzimušo risinājumu likumsargājošās varas vakuuma apstākļos. Par to arī šis stāsts, kura galvenie varoņi ir ciema priekšsēdētājs Viktors Maruņaks un divi viņa nozīmētie kārtības uzturētāji jeb “ciema šerifi” – Viktors un Volodimirs. Izstādē izvietotajos ekrānos skatāmas epizodes no šerifu ikdienas gaitām un ciema dzīves īsi pirms Krimas okupācijas un pēc tās.

 Krievijas okupācijas armijas pirmās vienības iegāja Stara Zburjivkā 2022. gada 17. martā. Pēc dažām dienām krievi sagūstīja ciema priekšsēdētāju, trīs nedēļas turēja ieslodzījumā un spīdzināja. Neticamā veidā ar tuvu draugu palīdzību viņam izdevās izbēgt no okupētās zonas. Pēc gara ceļa uz Latviju un ārstēšanās Bulduru slimnīcā viņš kopā ar sievu pārcēlās uz dzīvi pie meitas Vācijā, kur pašlaik raksta grāmatu par Stara Zburjivkas vēsturi. Viens no šerifiem, Volodimirs, iestājās Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkos un joprojām dien Donbasā. Otram šerifam, Viktoram, pēc ilgas slēpšanās arī izdevās izkļūt no okupētās teritorijas un atrast pagaidu mājvietu Hersonā. Tur kārtējā Krievijas raķešu uzbrukuma laikā viņš guva kontūziju, no kuras tikai tagad sāk atgūties.

 Pirms kara Stara Zburjivkā dzīvoja apmēram divarpus tūkstoš iedzīvotāju. Tagad šī kādreiz vitālā kopiena sarukusi līdz nepilnam simtam cilvēku, pārsvarā pensionāru. Gandrīz visas ciema mājas ir vai nu sagrautas, vai izlaupītas. Lieki teikt, ka ciemā vairs nav ne skolas, ne kluba, ne bāru, pat ne veikala. Stara Zburjivkas, kāda tā redzama šajā izstādē, vairs nav. Paliek režisora Romana Bondarčuka veidotā filma “Ukraiņu šerifi” kā mīlestības pilna liecība, atgādinājums un – jā, arī brīdinājums.

Valdis Ābols

Izstāde tās autoriem ir dziļi personiska. Filmēšanas laikā Stara Zburjivkā pavadītais laiks ļāva tuvu iepazīt ciema iedzīvotājus, viņu ikdienu, rūpes un sapņus. Karš ir izpostījis ne tikai autoru pašu dzīves un dzimto vidi, bet arī skāris ikvienu no filmēšanas laikā iepazītajiem cilvēkiem.

“Neraugoties uz filmas panākumiem, mums palika sajūta, ka neesam spējuši parādīt visu, ko bijām atklājuši par Stara Zburjivku un tās cilvēkiem. Tagad, kad ciems vairs nepastāv tāds, kādu mēs to atceramies, atgriešanās pie šiem materiāliem šķiet svarīgāka nekā jebkad agrāk. Ar šo izstādi vēlamies saglabāt cilvēku balsis un atmiņas par pasauli, kuru karš ir neatgriezeniski izmainījis,” stāsta izstādes autori Romans Bondarčuks un Darja Averčenko.

Izstāde ir 30. dokumentālo filmu foruma “Baltic Sea Docs”  jubilejas projekts.

Izstādes stāstu veido režisora Romana Bondarčuka filma “Ukraiņu šerifi” (2015), filmas autoru nepublicētas videodienasgrāmatas un Ukrainas Kara arhīva materiāli. Izstāde ir veltīta Hersonas reģionam – projekta autoru dzimtajai vietai. Tajā ir izmantoti unikāli arhīva materiāli, kā arī pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Hersonā un Dņepras kreisajā krastā uzņemti video un fotomateriāli.

Romans Bondarčuks (1982) ir Hersonā dzimis ukraiņu kinorežisors un producents. Viņa pazīstamākās filmas ir “Ukraiņu šerifi” (2015), “Vulkāns” (2018) un “Redakcija” (2024).

Darja Averčenko (1983) ir ukraiņu producente un scenāriste. Viņa ir producējusi filmas “Ukraiņu šerifi” (2015), “Vulkāns” (2018), “Red Land” (2022) un “Redakcija” (2024), kā arī bijusi viena no dokumentālo filmu festivāla “Docudays UA” veidotājām.
Kopā abi autori ir veidojuši arī Hersonas reģionam veltīto multimediju izstādi “Kherson. The Steppe Holds” (2025).

Ukrainas Kara arhīvs (Архів Війни, ukrainewararchive.org) ir apjomīga un moderna digitāla platforma, kas dibināta 2022. gada martā, sadarbojoties Ukrainas nevalstiskajai organizācijai DocuDays un Lielbritānijas datu arhivēšanas un analīzes tehnoloģisko risinājumu uzņēmumam Infoscope. Arhīvs krāj un glabā materiālus, kas dokumentē Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī nodrošina autorizētu piekļuvi šiem materiāliem.

Izstādes autori – Romans Bondarčuks un Darja Averčenko. 

Filmas "Ukraiņu šerifi" producenti – Uldis Cekulis, “VFS films”, Darja Averčenko, “South Films”.

Projekta arhitekts – Oleksandrs Burlaka. 

Izstādes ievada autors – Valdis Ābols

Izstādes producentes Latvijā – Ilona Bičevska un Anna Keire, biedrība “Avantis”.

Izstādes montāža – Lauris Virsnītis un Arnis Jurgevics.

Mākslas stacijas “Dubulti” direktore – Inga Šteimane. 

Izstādes materiālu veido ekspozīcija “Hersona – stepes cietoksnis” (“Kherson. The Steppe Holds”), kas bija skatāma Ukrainas Nacionālajā mākslas un kultūras muzeju kompleksā (Мистецький арсенал) Kijivā no 2025. gada 27. jūnija līdz to 28. septembrim (Kuratore Katerina Botanova, arhitekts Oleksandrs Burlaka).

Publiskā programma:

10. septembrī pulksten 18.30 galerijā “ISSP” Rīgā R. Bondarčuka autorvakars ar fotogrāfiju skati un sarunām par Hersonas reģiona dokumentēšanu, adrese – Marijas iela 13-k.3, Rīga.

11. septembrī pulksten 19.00 izstādes “Ukraiņu šerifi. Nepazaudēt mājas” atklāšana Mākslas stacijā “Dubulti” Jūrmalā, Dubultos.

12. septembrī pulksten 13.00 dokumentālās filmas “Ukraiņu šerifi” seanss Jūrmalas kultūras centrā, Jomas ielā 35, Majoros; pēc seansa tikšanās ar filmas radošo komandu. 

Izstāde UKRAIŅU ŠERIFI. NEPAZAUDĒT MĀJAS Mākslas stacijā “Dubulti” ir skatāma no 2026. gada 11. septembra līdz 2. oktobrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja – brīva.  

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, “Samsung”, Nacionālais kino centrs, biedrība “Avantis”, “Baltic Sea Docs”, “Vivi”, Mākslas stacija “Dubulti”, biedrība “ISSP”, Ukrainas kara arhīvs un Ukrainas Nacionālais mākslas un kultūras muzeju komplekss “Mystetskyi Arsenal”.

PAR MĀKSLAS STACIJU “DUBULTI”

Kopš 2015. gada Mākslas stacija “Dubulti” ir iekļaujoša un eksperimentāla platforma laikmetīgajai mākslai Latvijā. Būdama gan profesionāla kultūras institūcija, gan ikvienam pieejama publiska telpa, tā piedāvā paraugu tam, kā māksla var jēgpilni iesaistīties sabiedrībā – nevis izolējoties, bet iekļaujoties ikdienas ritmā. Izstādes Mākslas stacijā “Dubulti” tiek kūrētas augstā profesionālā kvalitātē un piesaista plašu auditoriju – gan vietējo, gan starptautisko. Mākslas stacijas “Dubulti” izstāžu programma tiek īstenota ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas “Dubulti” dibinātāja un vadītāja ir mākslas zinātniece Inga Šteimane. 

Medijos par izstādi:

03.09.26 10:49 https://ukr.lsm.lv/stattja/korisno/zaxodi-ta-mozlivosti/03.09.2026-ukrayinski-serifi-ne-zagubiti-dim-u-yurmali-vidkriyut-vistavku-pro-zittya-xersonshhini-do-ta-pislya-rosiiskoyi-okupaciyi.a661570/

September 3, 2026 https://echogonewrong.com/exhibition-ukrainian-sheriffs-holding-on-to-home-by-roman-bondarchuk-and-darya-averchenko-at-the-art-station-dubulti/