Barbara Gaile

Barbara Gaile

Barbara Gaile

Barbara Gaile

Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi.

Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi.

Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi.

Barbaras Gailes autorskata paņēmienu var salīdzināt ar pasīvu kameru, kas novietota ūdens priekšā un ilgākā laikā reģistrē katru vissīkāko niansi.

Barbara Gaile dzimusi 1968. gadā Rīgā. Kopš 1998. gada dzīvo un strādā Parīzē. Absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1987). Mācījusies Sanderlandes Universitātes Glezniecības nodaļā Apvienotajā Karalistē (1992). Absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļu (1994) un ieguvusi Mākslas maģistra grādu (1995). Kopš pirmās personālizstādes “Nīla” galerijā G&G Rīgā (1994) veidojusi vēl četrpadsmit personālizstādes, tostarp “Atradumi” (2004) un “Gleznu misteriozā dzīve” (2008) Rīgas Galerijā, “Pērles” (2010) un “Krāsas” (2021) Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), “Debesis” Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī (2016) un Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē (2022). Sadarbojas ar galeriju Abstract Project Parīzē un “Alma” Rīgā, piedalījusies izstādē “To a certain extend” galerijā Paris Concret un izstāžu projektos Le pavé d’Orsay, kā arī Villa Vassilieff Parīzē, Starptautiskajās mākslas messēs “Berliner liste” (2007, 2008) un Vienna Art Fair (2013), biennālē Art GENDA 96 Oksnehallen Kopenhāgenā (1996), Vasbijas biennālē Zviedrijā (2001), Baltijas mākslinieku izstādē “Gramatika” Tallinas Mūsdienu mākslas muzejā Rotermana sāls noliktava (1999). Piedalījusies daudzās Latvijas mākslinieku grupu izstādēs: “Jaunie mākslinieki no Rīgas” Mūsdienu Mākslas muzejā Mücsarnok Budapeštā (1991), “Sajūta N°30” (1993), “Valsts” (1994) Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls Rīgā, Glezniecības plenērā “Pedvālisms” Brīvdabas Mākslas muzejā Pedvāle (1994), “Piemineklis” Latvijas Fotomuzejā Rīgā (1995), “23 artistas de Letonia” Sala Milares Madridē (1996), “Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā” Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Rīgā (2003), “Psihodēlija” Galerijā Alma (2006), “Latvijas mūsdienu māksla” Eiropas centrālajā bankā Frankfurtē, Vācija (2007), “Zelta darbi” LNMM (2010), “…lai gadījums kļūtu par notikumu…” Rīgas Mākslas telpā (2013), “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (2014), “Lielāks miers, mazāks miers” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (2015), “Pārnēsājamās ainavas” LNMM (2018). Saņēmusi Sorosa mūsdienu mākslas centra-Rīga izstādes “Geo-Ģeo” galveno balvu (1996), apbalvojumu “Labākā māksliniece” starptautiskajā mākslas messē ArtVilnius Lietuvā (2011), Bornhauzera - Molināri balvu Francijā (2000), Francijas Nopelnu un Pašaizliedzības sudraba medaļa mākslā (1998). Darbi muzeju un valsts institūciju kolekcijās: Medelīnas mūsdienu mākslas muzejā Kolumbijā, LNMM, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, Ventspils pilsētas muzejā, ASV Valsts departamenta krājumā.

Mākslinieka izstādes

Mākslinieka izstādes

Mākslinieka izstādes

Mākslinieka izstādes

Barbara Gaile. Aqua. Ūdens

Barbara Gaile. Aqua. Ūdens

Barbara Gaile. Aqua. Ūdens

2024

+ Lasīt vairāk

Ūdens tiešais tēls ļauj saukt Barbaras Gailes darbus par estētiskām ainavām. Ūdens fizikāli bioloģisko aspektu māksliniece tēlo kā idealizācijai piemērotu matēriju un rada noskaņas. Barbara Gaile izmanto konceptuālu pieeju, kur ūdens ir kļuvis par ekrānu, ja tā var teikt, kas atspoguļo debesis, diennnakts stundu, gaismas stāvokli, vēju, neredzamu augu un dzīvnieku valsti, kas dod ūdenim krāsu un plastisku izteiksmību.

Ūdens tiešais tēls ļauj saukt Barbaras Gailes darbus par estētiskām ainavām. Ūdens fizikāli bioloģisko aspektu māksliniece tēlo kā idealizācijai piemērotu matēriju un rada noskaņas. Barbara Gaile izmanto konceptuālu pieeju, kur ūdens ir kļuvis par ekrānu, ja tā var teikt, kas atspoguļo debesis, diennnakts stundu, gaismas stāvokli, vēju, neredzamu augu un dzīvnieku valsti, kas dod ūdenim krāsu un plastisku izteiksmību.