Roberts Diners (1977–2023) bija latviešu tēlnieks un mākslas vēsturnieks, kura inovatīvie un iztēles bagātie darbi atstāja paliekošu ietekmi uz Jūrmalas un plašāku laikmetīgās mākslas scēnu. Dzimis 1977. gadā, Roberts jau agrā bērnībā izrādīja māksliniecisku tieksmi, veidojot plastilīna figūras jau trīs gadu vecumā. Viņa māte, māksliniece Lilija Dinere, atceras viņa agrīno aizraušanos ar materiāliem, īpaši krāsaino vasku, ko viņš atklāja ģimenes ceļojumā uz Vāciju. Šis materiāls ļāva viņam radīt košas, ilgstošas figūras, kas iezīmēja viņa mākslinieciskā ceļa sākumu. Roberts dzīvoja un strādāja Jūrmalā, kur kļuva pazīstams ar savām tēlniecības instalācijām, īpaši tām, kas tika izstādītas pludmalē, sapludinot mākslu ar dabisko vidi. Diemžēl Roberts pāragri aizgāja mūžībā 2023. gadā, atstājot bagātīgu mantojumu, kas tika godināts ar piemiņas izstādi Pasaule manos sapņos Dubultu Mākslas stacijā. Kuratore Inga Šteimane, kas organizēja izstādi, demonstrēja viņa karjeras plašumu, sākot no agrīnajiem darbiem līdz pēdējiem radītajiem, izceļot viņa unikālo spēju stāstīt stāstus caur sarežģītām formām.
Roberta darbiem raksturīgs stāstījuma dziļums un rūpīga uzmanība detaļām, bieži izpētot cilvēku un mitoloģiskās eksistences tēmas. Viņa skulptūras ietver krāsainas vaska figūras, kas radītas 1990. gados, līdz miniatūrām bronzām un fotogrāfijām 2000. gados, demonstrējot viņa daudzpusību dažādos materiālos. Viņa stila pazīme bija spēja attīstīt mazas formas ar bezgalīgām detaļām, kā atzīmēja kuratore Inga Šteimane, kura organizēja viņa pirmo personālizstādi Latvijā Cilvēkzvēru noslēpumainā dzīve 1998. gadā. Šteimane slavēja viņa spēju saglabāt stāstījuma kvalitāti minimālistiskās, taču detalizētās formās, kas viņu izcēla tēlniecības jomā. Viņa agrīnā saskare ar mākslas pasauli notika caur personālizstādi Zilberhorn mākslas salonā Bonnā, Vācijā, kur viņa vaska skulptūras izpelnījās ievērojamu uzmanību. Gadu gaitā Roberts paplašināja savu praksi, ietverot liela mēroga instalācijas, piemēram, episku darbu, kas risināja kara tēmas, un sadarbības projektus ar savu māti Liliju Dineri, ilustrējot senus literāros pieminekļus. Viņa pludmales izstādes Jūrmalā kļuva par raksturīgu ieguldījumu, pārveidojot piekrastes ainavu par galerijas telpu un iesaistot sabiedrību ar mākslu pieejamā, brīvā dabā. Kā mākslas vēsturnieks Roberts ienesa zinātnisku perspektīvu savā praksē, bagātinot darbus ar kultūras un vēstures atsaucēm. Viņa izstādēs bieži tika iekļauti multimediju elementi, piemēram, video hronikas, lai sniegtu kontekstu un padziļinātu skatītāju pieredzi, kā redzams izstādē Pasaule manos sapņos.
