“L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,” saka mākslinieks Jānis Mitrēvics. Mitrēvica darbos pasaule atklājas kā milzīgā tempā gar acīm zibošs notikumu un noteikumu kaleidoskops, kuru laiks bez apstājas satricina jaunās un jaunās kopsakarībās. Izstādes gleznieciskā valoda nolasās kā uz klasisku krāsu attiecību skaistumu vērsts plašu žestu un mīkstu laukumu ekspresionisms, kas ir pietiekoši nervozs tumsas un gaismas kontrastos, lai liktu acij žilbt, iestigt un maldīties.