21.06.2020 - 13.09.2020.
•
Latvia
Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā), un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Proces ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem.
Ginta Gabrāna vadībā MI ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā - simbolismu, fovismu, ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu, kubismu. MI uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem “ismiem”, kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti Industriālajā laikmetā. Tam tāpat kā daudzām citām MI izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču MI pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi.
Sociālo naratīvu pētniekiem FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA ir mulsinoša, jo liek lauzīt galvu par kritisko interpretāciju atskaites punktu, izšķiroties par adresātu tagadnē (“par mums”) vai nākotnē (“par viņiem ar mākslīgo superintelektu”).
